Ja domājam par ekstrēmiem laikapstākļiem Latvijā, zibens noteikti ir viens no tiem, kas cilvēkus vienmēr ir biedējis un fascinējis. Tieši tāpēc ap zibeni virmo visdažādākie stāsti un pat mazliet dīvaini zibens mīti Latvijā. Vai tiešām varam droši skatīties pērkona negaisu no loga? Un vai mobilais telefons var piesaistīt zibeni? Laiks noskaidrot, kas ir zinātniska patiesība, bet kas – tikai sens vecmāmiņas padoms.

Biežākie zibens mīti Latvijā – ko sakām, kas ir taisnība?

Viens no populārākajiem mītiem: ja pērkona laikā esi mājās, esi pilnīgi drošībā. Diemžēl, arī māja nav burvju vairogs. Ja zibens iespēris mājā vai tuvu elektrolīnijām, tas var “pastaigāties” pa elektroinstalāciju, sabojāt sadzīves tehniku un pat radīt ugunsgrēku. Starp citu, nesen rakstā par tehnoloģiju bojājumiem pērkona laikā skaidrots, kādēļ vislabāk datoru un televizoru šādās reizēs atslēgt no rozetes.

Cits bieži dzirdēts mīts: zibens vienmēr iesper augstākajā objektā. Izrādās, ka arī zemāks koks vai pat cilvēks lauka vidū var būt zibens mērķis, īpaši, ja tuvumā nav citu priekšmetu. Tāpēc, ja negaisi tevi pārsteidz atklātā vietā, labāk nepārvērties par “vienīgo kociņu pļavā”.

Un, protams, slavenais stāsts par mobilo telefonu. Vai tiešām zvans zibens laikā ir bīstams? Zinātne saka: pats telefons zibeni nepievilina, bet elektriskās iekārtas rokā pērkona negaisa laikā nav labākais variants, jo, ja zibens tomēr trāpa ēkā, elektrība var pārvietoties arī pa vadiem un metāla priekšmetiem.

Zinātnes skaidrojums: kā patiesībā uzvedas zibens?

Zibens pērkona laikā rodas, kad mākoņos uzkrājas milzīgs elektriskais lādiņš. Kad spriegums kļūst pārāk liels, izveidojas “elektriskā atspole” starp mākoni un zemi. Tas nav nekāds uguns bulta, kā senāk domāja, bet gan pēkšņa elektrības izlādēšanās, kas gaisā silda gaisu līdz pat 30 tūkstošiem grādu – karstāk nekā uz pannas, kad aizmirsti cept pelmeņus!

Latvijā zibens aktivitāte ir īpaši jūtama vasarā, kad siltums un mitrums “uzlādē” mākoņus. Starp citu, mitruma ietekme uz pašsajūtu patiešām ir pamanāma – kāpēc dažās dienās šķiet grūtāk elpot, vari izlasīt plašāk par mitruma ietekmi. Zibens neizvēlas upurus pēc horoskopa vai apģērba krāsas – viss atkarīgs no tā, kādi priekšmeti atrodas tuvāk un vai tie vada elektrību.

Vēl viens fakts: pērkona laikā logu veršana ciet vai vaļā neietekmē zibens “izvēli”. Loga stikls vājina elektrisko lādiņu, tomēr, ja zibens tiešām trāpa mājā, logs nav tas, kas tevi pasargās. Labāk paliec tālāk no logiem un metāla priekšmetiem, kā arī izvairies no ūdens lietošanas – arī caur ūdensvadiem zibens var “aizklīst” līdz pārsteigtam dušotājam.

Latvijas pieredze un praktiski padomi: kā rīkoties pērkona laikā

Vidēji Latvijā zibens sper ap 20–30 dienām gadā, īpaši Kurzemē un Latgalē. Dažos gados negaiss var likt par sevi manīt biežāk – un tieši tad atkal atdzimst senie zibens mīti Latvijā. Rekordliels zibens aktivitātes periods Latvijā apskatīts arī sadaļā par laikapstākļu rekordiem – pārsteidzoši, cik spēcīgi var būt mūsu vasaras negaisi!

Ko darīt, ja pērkona negaiss pārsteidz ārā? Nepaliec zem vientuļa koka, un vēl jo mazāk – pie ūdens. Automašīna patiesībā ir droša vieta, jo metāla karkass darbojas kā “Faradeja būris”, kas elektrību novada garām. Ja esi telpās, atslēdz elektrotehniku un nelieto ūdeni, neatkarīgi no tā, vai tici mītiem vai nē.

Pārbaudīt laika prognozi pirms došanās ārā vienmēr ir gudra doma – īpaši, ja plāno doties pārgājienā vai makšķerēt pie ezera. Un, lai arī cik vilinoši būtu gleznot dramatiskus zibeņu kadrus, drošība tomēr pirmajā vietā. Ja esi liels laikapstākļu entuziasts, noteikti iepazīsties arī ar to, kā top laikapstākļu prognozes un kādi mīti dzīvo ap tām.

Praktiskais padoms: Nākamreiz, kad dzirdi pērkona dārdoņu, nepaļaujies uz pusklausītām leģendām. Atceries – visdrošākais patvērums ir ciets jumts virs galvas, droša attieksme un izslēgta elektrība. Zibens mīti Latvijā var būt krāšņi, bet īstā drošība sākas ar mazliet veselā saprāta!