Laikapstākļi Latvijā nemēdz būt garlaicīgi, vai ne? Vienu dienu sals iekož vaigos, otru – botes grimst peļķēs. Šī mainība – sals un atkusnis Latvijā – nav tikai tēma sarunām autobusā, bet arī īsts pārbaudījums mūsu ceļiem, ēkām un inženieriem. Kā tas patiesībā ietekmē infrastruktūru? Atvērsim acis uz lietām, kas, iespējams, līdz šim slēpās zem sniega segas vai slapja asfalta.
Kā sals un atkusnis Latvijā grauž ceļus
Iedomājieties – vakar asfalts izskatījās tīri ciešami, bet šorīt jau jauna bedre, it kā kāds būtu uzrīkojis slepenu bedru raktuvju konkursu. Tas notiek tāpēc, ka ziemas laikā ūdens iekļūst asfalta plaisās. Kad ārā iepūš sals, ūdens sasalst, paplašinoties un stumjot asfaltu uz augšu, gluži kā raugs kūkā. Atkusnis – un ledus kūst, asfalts paliek tukšā vietā, kas ātri pārvēršas bedrē. Un cik tādu “izcilņu” pa ziemu saskaitīsi – viens Dievs zina. Tā rodas klasiskās “ziemas bedres”.
Pēdējos gados arī pētījumi pierāda – jo vairāk svārstās temperatūra, jo vairāk cieš ceļu segums. Infrastruktūras speciālisti jau sen vairs nebrīnās par februāra vai marta “bedru sezonu”. Šī iemesla dēļ ceļu uzturēšanas brigādes ziemā īpaši modri seko līdzi laikapstākļiem un gatavo asfaltu “lāpīšanas maratonam”. Patiesībā bedres nav tikai satiksmes neērtība – tās palielina remonta izmaksas, apdraud auto ritošo daļu, drošību un, protams, arī mūsu nervus. Ja tev šķiet, ka tas viss skan kā no zinātniskas grāmatas, zinātnisks skatījums uz satiksmi tikai apstiprina – laikapstākļiem ir liela teikšana mūsu ikdienā.
Ēku drošība un “ledus cirks” uz jumtiem
Mainīgi laikapstākļi ziemā nav draudzīgi arī māju jumtiem, balkoniem un ūdensvadam. Kad dienas vidū atkusnis liek sniegam kust, bet nakts atnes salu, uz jumtiem veidojas ūdens lāstekas un ledus “kupenas”. Sniega kārta kļūst smagāka, saspiežas, bet ūdens, kas zem tās sakrājas, var izraisīt noplūdes. Un kur vēl klasiskās lāstekas, kas draud nokrist brīdī, kad vismazāk gaidi! Tas viss rada ne tikai estētiskas problēmas, bet arī riskus gājējiem un jumtu konstrukcijām.
Sals un atkusnis Latvijā mēdz uzvesties kā nelūgti viesi, kas pārsteidz namīpašniekus nesagatavotus. Ledainas notekcaurules bieži vien “uzspridzina” ūdeni iekšā mājā, izraisot noplūdes un pat plaisas sienās. Ja uz balkona pēc atkušņa paliek ūdens peļķe un nākamajās naktīs temperatūra noslīd zem nulles, sagaidi plaisas betona segumā – tas ir tikpat droši kā vecs ledus uz peļķes. Rezultātā nākas ne tikai šķērsot pilsētu ar galvu gaisā (bailēs no lāstekām), bet arī biežāk remontēt savu mitekli.
Pētnieki uzsver, ka riskus var mazināt, savlaicīgi attīrot jumtu sniegu, rūpējoties par notekcaurulēm un jumta seguma kvalitāti. Taču jāatzīst – daba vienmēr būs soli priekšā jebkuram cilvēka plānam. Tāpēc būvniecības nozare meklē jaunas tehnoloģijas, kas ļautu konstrukcijām labāk “pārdzīvot” šos sasaluma un atkušņa viļņus.
Ietekme uz pārējo infrastruktūru: caurules, dzelzceļš un pat elektrība
Varētu domāt – kas tad vēl var sabojāties, ja jau jumti tek un bedres vairojas? Patiesībā sals un atkusnis Latvijā ietekmē arī pazemes komunikācijas – piemēram, ūdensvadus un kanalizācijas caurules. Kad zeme sasalst, tā “kustas” – plaisā caurules, rodas plīsumi, un reizēm turpmākās remonta izmaksas pārsniedz pat paša objekta vērtību. Ūdensvada avārijas ziemā nav nekas pārsteidzošs – tas ir kā nevēlams bonuss visam, ko sniedz mūsu krāsainā ziema.
Neaizmirsīsim arī dzelzceļu – sliedes mainīgā temperatūrā “strādā” kā akordeons. Metāls saraujas salā un izplešas atkusnī, reizēm radot “tehniskos logus”, kuru laikā jāpalēnina vilcienu kustība vai jāveic remontdarbi. Elektrības vadiem ledus un smags sniegs var radīt papildu slodzi, izraisot atsevišķus bojājumus, tostarp elektroapgādes pārtraukumus.
Šī mainība skar arī lauksaimniecību un pasākumu organizēšanu – nav brīnums, ka laika prognozes plānošanai lauku darbos vai pilsētas svētkos kļūst arvien pieprasītākas. Mūsu infrastruktūras ikdiena ir cieši saistīta ar spēju pielāgoties un iepriekš prognozēt, kā vienu dienu sals, bet jau nākamajā varētu atnākt atkusnis.
Un tad vēl ir bonuss – mazie “ikdienas pārsteigumi”. Piemēram, sals aizsalina slēdzenes, atkusnis appludina pagrabus, bet sniega kupenas šķūrē dārzus un ielas pēc saviem ieskatiem. Vienvārdsakot, Latvijas ziema neļauj atslābt ne brīdi!
Praktiskais padoms: Skatoties uz laikapstākļu prognozi, pievērs uzmanību ne tikai grādiem, bet arī tam, cik bieži mainās sala un atkušņa cikli. Ja redzi, ka tuvojas “bedru laiks” vai lāsteku sezona, laikus pārbaudi auto riepas, mājas jumtu un notekcaurules. Tas var ietaupīt ne tikai nervus, bet arī maku. Un, protams, izproti, kā laikapstākļi ietekmē tavu ikdienu, lai pilsētas infrastruktūra tevi pārsteidz tikai ar skaisti notīrītām ielām!