Laikapstākļi Latvijā var būt ļoti mainīgi, un nereti piedzīvojam dienas, kad šķiet – daba pārspēj pati sevi. Šie ekstrēmie laikapstākļi tiek fiksēti un analizēti gadu desmitiem, veidojot svarīgu klimata datu krātuvi. Šajā rakstā aplūkosim dažus no interesantākajiem un iespaidīgākajiem laika rekordu piemēriem Latvijā – kur un kad reģistrēta augstākā temperatūra, spēcīgākais vējš un ilgstošākie nokrišņi.

Augstākā temperatūra Latvijā

Lai gan Latvijā valda mērenais klimats ar izteiktiem gadalaikiem, vasarās karstuma viļņi kļūst arvien biežāki – īpaši pēdējos gados, kad klimata pārmaiņas veicina gaisa temperatūras paaugstināšanos.

Latvijas karstuma rekords tika sasniegts 2014. gada 4. augustā Ventspilī, kad gaisa temperatūra pakāpās līdz +37,8 °C. Šī diena kļuva par vēsturisku svelmes piemēru – īpaši jūtama tā bija Kurzemes piekrastes reģionā, kur svelmainais gaiss apvienojās ar minimālu vēja aktivitāti.

Līdz tam rekords bija reģistrēts 1943. gadā Daugavpilī, kad termometra stabiņš sasniedza +36,4 °C. Tas nozīmē, ka rekords noturējās vairāk nekā 70 gadus.

📌 Zinātniska piezīme: Šādi karstuma viļņi parasti veidojas ilgstoša anticiklona ietekmē – kad virs Latvijas nostiprinās augsta spiediena apgabals, kas bloķē mākoņu veidošanos un veicina silta, sausa gaisa ieplūšanu no dienvidiem vai dienvidaustrumiem.

🔍 Interesanti: Neskatoties uz to, ka temperatūra tika fiksēta piejūras pilsētā, karstuma vilnis skāra arī citus reģionus – tai skaitā Zemgali, kur tika novērotas +36 °C, un Rīgu, kur temperatūra pārsniedza +34 °C.

Arvien biežākie karstuma rekordi kalpo kā signāls tam, ka laikapstākļi Latvijā kļūst ekstremālāki – vasaras kļūst sausākas, siltākas un potenciāli bīstamākas veselībai, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem.

Spēcīgākais vējš Latvijā

Vētras Latvijā visbiežāk sastopamas rudens un ziemas sezonā, kad atmosfēras spiediena kontrasti virs Baltijas reģiona pastiprina ciklonu darbību. Īpaši pakļautas stipram vējam ir piekrastes teritorijas, kur vējam nav dabisku šķēršļu – tas var uzbrāzties ar maksimālu spēku no atklātas jūras.

Rekordlielākais vēja ātrums Latvijā tika fiksēts 1969. gada decembrī Liepājā, kur brāzmas sasniedza 50 metrus sekundē (aptuveni 180 km/h). Šis rādītājs ir pielīdzināms nelielai viesuļvētrai un spēj nodarīt ļoti smagus postījumus.

💥 Šāds vēja spēks var:

• gāzt kokus un stabus,
  
• lauzt konstrukcijas un noraut jumtus,
  
• radīt elektropiegādes pārrāvumus un bojāt infrastruktūru,
  
• apdraudēt dzīvības un izraisīt negadījumus uz ceļiem vai atklātās teritorijās.
  

📍 Kāpēc piekrastē vētras ir spēcīgākas?
Liepāja, Ventspils un citas jūras tuvumā esošās pilsētas biežāk nonāk vētru ceļā, jo Baltijas jūra kalpo kā brīva zona vēju uzkrāšanai un pastiprināšanai. Kad šāds ciklons sasniedz zemi, tas var būt īpaši destruktīvs.

💡 Noderīgi zināt:
Stiprs vējš ne tikai apdraud fizisko drošību, bet arī būtiski ietekmē jūtamo temperatūru, īpaši aukstā laikā. Piemēram, -5 °C temperatūra apvienojumā ar spēcīgu vēju var šķist kā -15 °C – šāda sajūta pastiprina nosalšanas risku un samazina komforta līmeni ārtelpās.

📊 Interesants fakts:
Liepājas rekords joprojām nav pārspēts, taču arī citās piejūras vietās, piemēram, Kolkā, Jūrkalnē un Rojā, ir reģistrētas vēja brāzmas, kas pārsniedz 35–40 m/s. Šādi gadījumi gan notiek reti, bet to ietekme bieži ir jūtama visā valstī.

Ilgākais lietus un nokrišņu rekordi

Lai gan Latvijā vidēji gadā nolīst ap 600–800 mm nokrišņu, dažos reģionos šis daudzums var būt krietni lielāks, īpaši vasaras periodā vai rudens sākumā, kad aktīvi darbojas cikloni. Tomēr īpaši izceļami ir atsevišķi gadījumi, kad nokrišņi bijuši ne tikai stipri, bet arī ilgstoši un postoši.

Vēsturē ilgstošākais lietus Latvijā tika fiksēts 2010. gada vasarā Alūksnē, kur 48 stundu laikā nolija vairāk nekā 160 mm nokrišņu. Šis apjoms pārsniedza vesela mēneša normu un izraisīja:

• plašus plūdus,
  
• nopietnus postījumus infrastruktūrai,
  
• zemes nogruvumus un ceļu bojājumus.
  

Ekstrēmas lietusgāzes iespējamas arī īsākos periodos.

Piemēram, 2021. gada augustā Dagdā spēcīga negaisa laikā trīs stundās nolija 90 mm – tikpat daudz, cik parasti nolīst visa mēneša laikā. Šāda intensitāte izraisa ne tikai applūdušas ielas un pagrabus, bet arī izskalo ceļus un veido bīstamas peļķes, kas var bojāt auto un apdraudēt satiksmi.

Kā saprast skaitļus?

Nokrišņu daudzumu mēra milimetros (mm), kur 1 mm = 1 litrs ūdens uz 1 m² zemes. Tātad, ja nolīst 100 mm lietus, tas nozīmē, ka uz katra kvadrātmetra zemes ir nolijuši 100 litri ūdens – tas ir milzīgs daudzums, ar ko kanalizācijas sistēmas ne vienmēr spēj tikt galā.

Atceries:

Intensīvs lietus var būt bīstams arī bez vētras vai pērkona – tas samazina redzamību, padara braukšanas apstākļus bīstamus, izraisa hidroplānošanu uz ceļiem un veicina nogruvumus kalnainākās vai slīpākās teritorijās.

Aukstuma rekords

Lai arī Latvijā valda mērens klimats, ziemas mēdz būt bargas, īpaši iekšzemes rajonos. Līdz šim absolūti zemākā gaisa temperatūra, kas jebkad reģistrēta Latvijā, tika fiksēta 1956. gada 8. februārī Zosēnos, kur termometrs noslīdēja līdz –43,2 °C.

Šis vēsturiskais aukstuma rekords tika mērīts Vidzemes augstienē – reģionā, kas tradicionāli piedzīvo zemākas temperatūras nekā piekrastes vai Zemgales līdzenuma teritorijas. Zosēni, pateicoties savai atrašanās vietai un mikroklimatiskajiem apstākļiem, bieži ir viena no aukstākajām vietām valstī.

🥶 Šāda ekstremāla temperatūra:

• izraisa ļoti ātru apsaldēšanās risku;
  
• bīstami ietekmē transportu, tehniku un siltumapgādi;
  
• padara gaisa elpošanu nepatīkamu vai pat bīstamu cilvēkiem ar elpceļu saslimšanām.
  

💡 Interesanti fakti par aukstuma rekordiem:

• 1956. gada februāris bija neparasti auksts visā Eiropā – tas bija viens no bargākajiem ziemas mēnešiem 20. gadsimtā.
  
• Temperatūra zem –30 °C Latvijā mūsdienās kļūst aizvien retāka klimata pārmaiņu dēļ, tomēr Vidzemes un Latgales iekšzemes reģionos šādi gadījumi joprojām iespējami.

Citas ievērības cienīgas galējības

• Sniega segas rekords: 94 cm Madonā (1994. gada februārī).
  
• Visstiprākais negaiss: 2001. gada 6. jūnijā Siguldā – fiksēta liela krusa un vēja brāzmas līdz 30 m/s.

Ko šie rekordi mums māca?

Laikapstākļi ne vienmēr ir stabili vai prognozējami – tie var būt arī bīstami un izaicinoši. Šādi rekordi ļauj ne tikai izprast klimatiskās tendences, bet arī labāk sagatavoties nākotnē – vai tā būtu vētra, karstuma vilnis vai spēcīgs negaiss ar lietusgāzēm.

Atceries: mūsdienu laikapstākļu lietotnes un brīdinājumu sistēmas palīdz būt lietas kursā – izmanto tās un esi soli priekšā dabas pārsteigumiem!