Vai esi kādreiz pamanījis, ka laika ziņās pēkšņi uzpeld tāds temats kā “UV indekss Latvijā”? Dažiem no mums tas šķiet tikai vēl viens cipars blakus temperatūrai un vēja brāzmām. Bet tieši UV indekss pasaka, cik stipri saule mūs «apspīd» – un vai drīkst bezrūpīgi sauļoties, vai tomēr labāk slēpties ēnā kā modē esošs rudens kaķis.

Kā UV indekss Latvijā mainās cauri gadam?

Sākšu uzreiz ar atziņu: nē, Latvijā nav tropu klimata, kur UV starojums visu gadu griežas kā uz pilniem apgriezieniem. Bet arī pie mums pavasarī un vasarā UV indekss pieaug pamatīgi – tiklīdz dienas kļūst garākas un debesis skaidrākas. Pavasarī, kad sniegs vēl kūst un mēs, baltiezi ceļgalainie, izskrienam ārā pēc D vitamīna, UV indekss pirmo reizi gadā uzlec virs 3. Tas nozīmē – jau apmēram no marta beigām saules apdegumi vairs nav tikai Vidusjūras ceļotāju ekskluzīva lieta.

Vasarā, īpaši jūnijā un jūlijā, UV indekss Latvijā var sasniegt 6, dažkārt pat 7. Tas izklausās pēc eksāmena atzīmes, bet patiesībā – tas ir brīdis, kad saule «cep» visstiprāk, un dermatologi knapi spēj atkārtot: “Lietojiet krēmu!” Vai zināji, ka arī Latvijā mēdz būt reģistrēti augsti UV rekordi karstajos gados? Vairāk par šādām ekstrēmām parādībām lasi laikapstākļu rekordu apskatā.

Rudenī viss rimst. UV indekss samazinās līdz 2–3, rudens lapas aizsedz zemi, un tikai tiešām kaismīgie saules fani vēl riskē sauļoties. Bet ziemā? UV indekss bieži vien ir tik zems (ap 1 vai pat mazāk), ka vienīgais apdegums, ko vari dabūt, ir no karstas tējas – protams, ja nenonāc uz balta sniega kalna, kur saules atspīdums visus likumus apgriež kājām gaisā.

Kas ietekmē UV indeksu Latvijā?

Pirmkārt – saules augstums debesīs. Jo augstāk saule, jo spēcīgāks UV starojums. Tāpēc ziemas saulainās dienas nav tik bīstamas (izņemot sniegotus laukus, kas “palaiž” UV starus vēlreiz tavā virzienā). Otrkārt – mākoņi. Sabiezējoši mākoņi var aizturēt pat pusi no UV starojuma. Tā ka, ja šķiet: “Ārā apmācies, saules nav, viss droši!” – realitātē ap 50% UV staru tomēr tiek cauri. Tieši tāpēc arī duļķainā laikā var sanākt piedzīvot vasaras degunu ar pievienotu rozā vaigu efektu.

Trešais faktors – ozona slānis. Tā biezums arī Latvijā mainās. Ja ozona ir mazāk, UV starojums nokļūst līdz zemei spēcīgāk. Lielākoties tas notiek pavasarī. Vēl viens iemesls, kādēļ, tikko no skapja izvelkam šorti, būtu vērts uzmanīties. Vairāk par to, kā dažādas “klimata zonas” Latvijā ietekmē mūsu laikapstākļus, vari palasīt šeit.

Starp citu, tautas metodes par UV starojumu – piem. “ja saule acīs, tad droši var gulēt zālē” – diemžēl nav pārāk uzticamas. Par to, cik ticamas ir šādas prognozes, atradīsi veselīgu devu skaidrojumu rakstā par tautas metodēm.

UV indekss un drošība: padomi katrai sezonai

Atceries – UV indekss Latvijā nav tikai cipars! Pavasarī, kad esam izslāpuši pēc gaismas, saules krēms jāmeklē jau tad, kad sniegs vēl pil. Vasarā – īpaši ap pusdienlaiku! – labāk izvēlēties ēnu, platmali un kreklu ar piedurknēm. Jā, arī tad, ja draugi smejas, ka izskaties pēc vasaras festivāla drošības dienesta.

Rudenī un ziemā apdeguma risks ir zemāks, bet, ja dodies uz kalniem vai esi pie ūdens, neaizmirsti, ka no virsmām atstarotie UV stari var pārsteigt nesagatavotus. Bērniem vajag īpašu uzmanību – viņu āda ir jutīgāka, bet vēlme skraidīt pa sauli – kā vienmēr, neizmērojama.

Visu gadu der zināt: krēms ar aizsardzības faktoru, saulesbrilles un galvassega nav modes kaprīze, bet veselīga ādas draudzene. Un ja nu steidzies zināt, kādos vēl laikapstākļu brīnumos Latvijā esam «spīdējuši», apskati rekordus – varbūt atradīsi savu dzimšanas dienu kādā īpašā tabulā!

Nākamreiz, kad laika ziņas paziņos: “UV indekss 6!”, zini – tas nav tikai cipars. Tas ir draudzīgs atgādinājums nesteigties pāri Saulei, bet izbaudīt siltumu prātīgi. Un, protams, izskatīties stilīgi ar saulesbrillēm, pat ja laukā tikai +12°C!