Latviju bieži raksturo kā valsti ar mērno jūras klimatu: salīdzinoši vēsas vasaras, mērenas ziemas, daudz nokrišņu un mainīgi laikapstākļi. Taču, lai arī mūsu valsts teritoriāli nav liela, klimats dažādos reģionos atšķiras diezgan būtiski. Šīs atšķirības nav tikai teorētiskas – tās jūtamas ļoti praktiski. Vienā Latvijas daļā var būt vējš un mitrums no jūras, bet citā – sausāks, karstāks gaiss un intensīvāks saules starojums. Tas ietekmē ne tikai vidējo temperatūru, bet arī to, kā cilvēki darbojas ārā, kādu mājas apkopi viņi plāno, kā tiek organizēta lauksaimniecība un pat kādi brīvā laika paradumi veidojas.

Piemēram, piekrastes pilsētās, kur vēji ir spēcīgāki un gaisa mitrums lielāks, cilvēki biežāk izvēlas laika pavadīšanu pie ūdens, pastaigas pa jūras malu, vēro vētras vai aktīvi nodarbojas ar ūdens sportiem. Savukārt Vidzemes un Latgales iekšzemē cilvēki daudz vairāk rēķinās ar ziemas salu un sniega uzkrāšanos, kas ietekmē gan pārvietošanos, gan apkures izmaksas, gan ikdienas ritmu. Augstienēs, kur gadalaiku ritms ir lēnāks un sniegs saglabājas ilgāk, ziemas sports un pastaigas mežā ir gandrīz tikpat ikdienišķas kā piekrastē vēju klausīšanās.

Šīs klimata atšķirības radās pakāpeniski — tās veidoja dabas apstākļi un ģeogrāfiskie faktori. Baltijas jūras tuvums izlīdzina temperatūras svārstības rietumos, savukārt zemienes un līdzenumi Zemgalē veicina siltāku un sausāku vasaru. Mežu daudzums Vidzemē padara gaisu mitrāku un vēsāku, savukārt paugurainie apvidi Latgalē rada mikroklimatu ar vēsākiem vakariem un garāku ziemu. Pat vietas, kas atrodas tikai dažus desmitus kilometru viena no otras, šajos mikroapstākļos var justies pilnīgi atšķirīgi.

Lai saprastu, kā klimats Latvijā “sadalās” un kā tas ietekmē gan ikdienas sajūtas, gan sadzīves paradumus, ir vērts aplūkot trīs galvenās klimata zonas: piekrastes klimatu, iekšienes klimatu un augstienes klimatu. Katra no tām veido savas nianses — un šīs nianses būtiski iespaido to, kā mēs dzīvojam, kā pielāgojamies un kā jūtamies savā vidē.

Piekrastes klimats – maigāks, bet vējaināks

Pilsētas un ciemi gar Baltijas jūru un Rīgas līci izjūt jūras klātbūtni kā nepārtrauktu fonu. Piekrastē ziemas parasti ir siltākas un biežāk ar atkušņiem, savukārt vasaras var šķist vēsākas un gaisīgākas. Šeit jūra darbojas kā dabisks regulatorus — tā lēnāk atdziest un lēnāk iesilst, tāpēc temperatūras svārstības nav tik krasas kā citviet Latvijā.

Tomēr piekrastes cilvēki dzīvo ar vēju kā pastāvīgu kompāniju. Vētras te jūtamas spēcīgāk, un rudens sezona bieži atnāk ātrāk. Šis klimats prasa pielāgot mājokļu konstrukciju, izvēlēties stabilas terases, nostiprināt pagalma priekšmetus un pieņemt, ka vējš būs klātesošs arī mierīgos laikos. Savā ziņā tas piešķir piekrastei temperamentu — kustīgu, mainīgu, brīvu.

Iekšienes klimats – asāks kontrasts starp karstumu un salu

Virzoties prom no jūras, sāk dominēt sauszemes klimats. Zemgale, Latgale un liela daļa Vidzemes piedzīvo izteiktāku gadalaiku kontrastu. Ziemā šeit biežāk ir īsts sals, pavasaris var būt īss, vasaras karstas un sausas, bet rudenī temperatūras svārstības nereti jūtamas dienas laikā.

Šī klimata zona īpaši ietekmē lauksaimniecību — raža bieži ir atkarīga no tā, vai vasara būs pārāk sausa vai tieši otrādi — bagāta ar vēliem nokrišņiem. Arī cilvēka pašsajūta šajā zonā var biežāk svārstīties: strauji laikapstākļu kontrasti ietekmē miegu, asinsspiedienu un nogurumu. Vienlaikus iekšienes vasaras vakarā gaisma ir īpaši spilgta, silta un zeltaina — šeit vasara jūtama visintensīvāk.

Augstienes klimats – vēsāki rīti, biezāks sniegs un lēnāks gadalaiku ritms

Vidzemes augstiene, Alūksnes pauguraines, Latgales pakalni — šajos reģionos klimats kļūst vēsāks un rāmāks, bet arī daudzveidīgāks. Ziemā šajos reģionos sniegs var saglabāties ilgāk, un pavasaris pienāk vēlāk. Vasaras vakari ir vēsāki, bet gaiss – izteikti tīrs un sauss.

Dzīve augstienēs prasa mazliet citu ikdienas ritmu. Ceļu uzturēšana ziemā mēdz būt sarežģītāka, pārvietošanās reizēm lēnāka, bet arī klusums un dabas tuvums ir izteiktāks. Augstienes nereti kļūst par vietām, kur cilvēki meklē atelpu — vasaras nometnēm, pārgājieniem, atpūtai brīvā dabā, slēpošanai ziemā.

Kā šīs zonas ietekmē cilvēku veselību?

Klimats nav tikai ārējais faktors — tas ietekmē pašsajūtu, garastāvokli un fiziskās reakcijas. Piekrastes mitrais vējš var būt grūtāks cilvēkiem ar locītavu sāpēm, savukārt iekšienes karstums vasarā biežāk izraisa nogurumu un bezmiegu. Augstienēs temperatūras svārstības var saasināt elpošanas slimības, bet tīrs gaiss un vēsāks klimats nāk par labu sirds veselībai.

Svarīgi ir pielāgoties:

• šķidruma daudzumam vasarā,
  
• slāņainam apģērbam ziemā,
  
• pastaigām un gaisam neatkarīgi no sezonas.

Latvijas klimats nav vienveidīgs, un katram reģionam ir savs ritms.

Vai klimata zonas Latvijā mainās?

Pēdējos gados tas notiek arvien straujāk. Klimata pārmaiņas rada siltākas ziemas un karstākas vasaras, kā arī biežākus ekstrēmus notikumus — lietusgāzes, negaisus, sausuma periodus. Tas nozīmē, ka robežas starp klimata zonām nav vairs tik skaidras, un turpmāk tās var turpināt izplūst.

Tomēr jūras, zemiņu un augstieņu pamatīgie klimatiskie raksturi saglabāsies. Mēs turpināsim piedzīvot Lietuvas siltuma ieplūdes dienvidos, jūras vēju rietumos un svaigāku gaisu augstienēs.

Secinājums: klimats ir daļa no identitātes

Lai gan Latvija nav liela, tās klimats ir daudzslāņains, un šīs atšķirības veido reģionu raksturu. Piekrastes cilvēkiem ir savs ritms, iekšienes pilsētām — savs, augstienes apdzīvotājiem — vēl cits. Klimats nosaka, kad mēs sējam, kad pļaujam, kā dzīvojam, kā pārvietojamies un pat kā jūtamies.

Izpratne par to, kā klimats veido mūsu ikdienu, ļauj saprast sevi, savu vidi un pielāgoties ar mazāk stresa un vairāk līdzsvara.