Latvijā pērkona negaiss ir ierasta parādība vasaras un vēlās pavasara sezonās. Daudziem tas asociējas ar lietus smaržu, karstuma mazināšanos un dramatisku debesu troksni. Taču līdz ar skaņu un zibens uzplaiksnījumiem rodas arī jautājums: vai negaiss var sabojāt mūsu tehnoloģiskās ierīces? Atbilde ir — jā, var. Un tas notiek biežāk, nekā šķiet.
Zibens pats par sevi ne vienmēr trāpa ēkā vai elektrotīklā, taču elektriskais sprieguma vilnis, ko tas izraisa, var izplatīties kilometru attālumā. Tieši šie straujie sprieguma lēcieni ir visbiežākais iemesls ierīču bojājumiem pērkona laikā.
Kā zibens ietekmē elektroierīces?
Zibens nav tikai gaismas uzplaiksnījums debesīs — tas ir milzīgs elektriskais izlādes vilnis. Kad tas trāpa elektrolīnijās, transformatoros, sakaru torņos vai pat kokā, kas atrodas tuvu elektrības infrastruktūrai, strāvas spriegums brīdī var pieaugt līdz ekstremāli augstām vērtībām. Šis straujš sprieguma lēciens tiek nosaukts par pārsprieguma impulsu, un tas izplatās pa vadiem lielā ātrumā, pat vairākus kilometrus no trieciena vietas.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja zibens neiesper jūsu mājai “tieši jumtā”, tas joprojām var sasniegt jūsu ierīces caur elektrības tīklu. Vadi darbojas kā ceļvedis šim elektromagnētiskajam vilnim, un brīdī, kad tas sasniedz ierīci, tiek bojātas tās elektroniskās shēmas un mikroprocesori, kas ir ļoti jutīgi pret sprieguma svārstībām.
Īpaši ievainojamas ir ierīces, kas savienotas:
- ar elektrotīklu (220V),
- ar interneta vai tālruņa vadiem,
- ar TV antenu vai satelītu sistēmām.
Iekšējās elektroniskās detaļas sadedz nevis no “redzamas liesmas”, bet no pārkaršanas nanosekunžu laikā — tas ir tik ātri, ka pat standarta drošinātāji vai lēti pārsprieguma pagarinātāji nepaspēj reaģēt.
Bojājumi ne vienmēr ir pamanāmi tūlīt. Dažreiz ierīce sāk strādāt nestabili:
- ieslēdzas un izslēdzas pati,
- pārstāj uzturēt Wi-Fi signālu,
- lēnāk ielādē programmas,
- rada neizskaidrojamas kļūdas.
Citreiz tā vienkārši vienā dienā vairs neieslēdzas, un cēlonis izrādās kāds vasaras negaiss, kuru jau sen bijām aizmirsuši.
Kas notiek ar internetu un rūteriem?
Wi-Fi rūteri, modemi un interneta antenas ir viens no visbiežāk bojātajiem mājas ierīču veidiem negaisa laikā. Tas notiek tāpēc, ka tie bieži ir savienoti ne tikai ar elektrotīklu, bet arī ar āra komunikācijas vadiem — koax kabeli, optisko vadu vai telefona līniju. Tieši caur šiem vadiem pārspriegums var nonākt rūterī.
Ja zibens trāpa telekomunikāciju stabā vai sakaru torņos, elektriskais impulss pārvietojas pa tīklu tikpat viegli kā signāls. Rezultātā rūteris tiek bojāts pat tad, ja tas ir pievienots caur pārsprieguma aizsargu — jo impulss ienāk nevis no rozetes, bet no interneta kabeļa.
Daudzi šo pieredzējuši vasarā: negaiss beidzas, mājas ir neskartas, bet internets pazūd. Rūteris vēl ieslēdzas, bet interneta ports vai galvenā plate ir bojāta un signālu vairs neapstrādā. Šādi bojājumi gandrīz vienmēr nozīmē rūtera nomaiņu, nevis remontu, jo mikroshēmas bojājums ir neatgriezenisks.
Un kā ar bezvadu ierīcēm, piemēram, telefonu?
Telefons pats par sevi nav savienots ar ārējo elektrotīklu, un tas nozīmē, ka zibens tieši to bojāt nevar. Taču brīdī, kad telefons atrodas uzlādes režīmā, tas kļūst par daļu no tās pašas elektrības ķēdes, kurā atrodas visas pārējās ierīces. Ja notiek pārspriegums, tas var sasniegt lādiņas ieeju un sabojāt akumulatoru vai strāvas pārveidotāju.
Tāpēc negaisa laikā ieteicams:
- nelādēt telefonus, planšetes un klēpjdatorus,
- izslēgt lādētājus no rozetes, nevis tikai atvienot kabeli no ierīces,
- izmantot ierīces uz akumulatora enerģijas, ja tas iespējams.
Šis ieteikums nav bailēm — tas ir vienkāršs veids, kā izvairīties no dārgiem bojājumiem. Īpaši, ja dzīvo privātmājā vai teritorijā, kur bieži ir stipri negaisi.
Kā pasargāt ierīces mājās?
Lai gan pirmais instinktīvais ieteikums ir “izraut visu no rozetes”, tas patiešām ir visefektīvākais. Bet praktiskajā ikdienā var darīt arī ko vairāk.
Praktiski soļi:
- Negaisa laikā atvieno ierīces no rozetēm un interneta vadiem.
Pat pārsprieguma pagarinātāji negarantē aizsardzību pret ļoti spēcīgiem zibens impulsiem. - Izmanto pārsprieguma aizsargus un filtru spraudņus, kas ir labas kvalitātes (nevis lētie piederumi par 3€).
- Ja dzīvo privātmājā, apsver zibensaizsardzības sistēmu, īpaši, ja apkārtnē ir lieli koki vai elektrolīnijas.
- Nespraud telefonus un datorus lādēties, kamēr logs aiz tā ir izgaismots ar zibeni.
- Ja strādā pie datora negaisa laikā, labāk pāriet uz klēpjdatoru ar akumulatora barošanu.
Šīs darbības ir vienkāršas, bet ļoti bieži tiek ignorētas — līdz brīdim, kad Wi-Fi rūteris un televizors vienā vakarā pārvēršas par “dekoru”.
Vai zibens var sabojāt tehnoloģijas arī tad, ja atrodamies daudzdzīvokļu mājā?
Jā. Daudzdzīvokļu mājās sprieguma impulsi reizēm pat izplatās ātrāk un plašāk, jo elektrotīkls ir kopīgs un savstarpēji sazarots. Tas nozīmē, ka problēma var skart visu kāpņu telpu vai pat visu mājas līniju.
Taču daudzdzīvokļu mājās bieži jau ir zemējuma un pārsprieguma sistēmas, kas mazina risku. Tās gan nepadara to nulli.
Secinājums: jā, negaiss ietekmē tehnoloģijas — bet mēs varam sevi pasargāt
Zibens nav jāuztver kā mistisks spēks — tas ir elektriskais sprieguma vilnis, kas var pārvietoties ļoti ātri un plaši. Tieši tāpēc drošība ir vienkārša, bet svarīga: atvienot ierīces, neuzlādēt telefonus un izmantot kvalitatīvus aizsargfiltrus.
Tehnoloģijas ir kļuvušas par mūsu ikdienas turpinājumu. Un tās ir vērts pasargāt ne tikai tad, kad negaiss jau klāt — bet laicīgi.